Debiju Virslīgas čempionāta spēlē pret FK Jelgava piedzīvojis 17 gadus vecais Matīss Zēģele.
Šosezon Virslīgas čempionātā Meistarkomandas rindās debiju piedzīvojuši jau četri jaunie spēlētāji. Par Renāra Varslavāna, Riharda Ozoliņa un Emīla Birkas debiju jau rakstījām, bet spēlē pret FK Jelgava pirmās komandas sastāvā debitēja arī 17 gadus vecais Matīss Zēģele, dodoties laukumā uz maiņu un aizvadot 25 minūtes.
Intervija ar Matīsu Zēģeli:
Spēlē pret FK Jelgava piedzīvoji debiju Virslīgā, pastāsti, lūdzu, savus iespaidus par pirmo pieredzi Latvijas augstākajā līgā!
Cits ātrums, citas spēlētāju kvalitātes, kaut dublieru čempionātā līmenis ir augsts, bet Virslīgas čempionātā viss notiek vēl ātrāk un pretī stājas pieredzējušāki spēlētāji, jo tomēr nācās spēlēt pret Latvijā sevi pierādījušu komandu ar vairākiem nacionālās izlases spēlētājiem.
Kādas atšķirības izjuti starp Dublieru un Virslīgas čempionātu – līmenī, ātrumos, atmosfērā?
Jāsaka, ka spēlētāji Virslīgā ir fiziski spēcīgāki, pieredzējušāki un nobriedušāki, tie spēj ātrāk pieņemt lēmumus un tiem ir labāka komunikācija – viņi ir sevi pierādījuši šajā līmenī un ikdienā trenējas viens ar otru. Dublieros mums parasti mainās sastāvs, kamēr Virslīgā principā spēlē vienots kolektīvs. Ātrumā pati bumba kustas ātrāk un pašam vairāk jākustās, jāprasa bumba.
Kā bija ar futbola atmosfēru, kuru izjuti šajā spēlē?
Par atmosfēru runājot, jau ejot iesildoties, bija neierasti, cik daudz skatītāju ir atnākuši, kas nav ierasts dublieros, uzreiz lielāka atbildība – tu esi jauns spēlētājs, nevienam nezināms, tad tu nāc laukumā un vēlies sevi pierādīt no labākās puses, atstāt labu iespaidu.
Pagājušajā sezonā reizi jau biji iekļauts Meistarkomandas pieteikumā, kā šoreiz bija ar uztraukumu pirms spēles?
Pirms spēles bija neliels uztraukums, biju jau priecīgs, ka tiku pieteikumā, kas arī ir solis uz priekšu, būt ar komandu. Iesildoties redzēju, ka spēle bija diezgan agresīva ar daudz divcīņām un momentiem, un jutu, ja mani izlaidīs laukumā, būs pēc iespējas ātrāk jāpierod pie spēles stila, tajā jāiejūtas.
Un kā bija ar uztraukumu jau zinot, ka būs jādodas laukumā?
Kad jau zināju, ka būs jādodas laukumā, mēģināju sevi nomierināt, sapratu, ka nevajag uztraukties, jāatbrīvojas, jāspēlē sev, jo tas vairāk ļauj parādīt savu spēli uz 100%, jo uztraukumā vari pārdegt un kļūdīties, bet ja izslēdzu arī visus apkārtējos apstākļus un spēlēju tikai sev, savam priekam, brīvi un atraisīti, tad uztraukumu principā aizmirstu.
Debiju gan aizēnoja gūtais savainojums, taču neskaitot to, kā vērtē savas pirmās 25 minūtes Latvijas futbola Virslīgā?
Pats vēlreiz noskatījos spēles ierakstu, protams, bija kādas 2-3 epizodes, kurās vajadzēja ātrāk atbrīvoties no bumbas, jo Virslīgā tomēr ir pavisam cits ātrums. Bet kopumā domāju, ka gluži nekritu ārā no spēles un ar laiku varētu arī pielāgoties, un, gūstot pieredzi šādās spēlēs, lēnām arī augt kā spēlētājs. Cik bija iespējas ar bumbu, centos to saglabāt, atrast piespēli, izdevās arī izprovocēt pārkāpumu. Protams, gribēju pabeigt līdz galam savu debijas spēli, bet kopumā, neskaitot traumu, es biju apmierināts ar savu sniegumu.
Diemžēl savainojuma dēļ uz sezonas pēdējām spēlēm atgriezties neizdosies, bet pastāsti, kā Tevi motivējusi debija Virslīgā un kādi ir mērķi nākamajai sezonai?
Mērķis gaidāmajai sezonai ir trenēties ar pirmo komandu un izcīnīt vietu Meistarkomandas sastāvā. Pēc savainojuma izārstēšanas vēlos pēc iespējas ātrāk atgriezties Virslīgas komandas rindās, un, kas zina, varbūt pat izcīnīt sākumsastāvā nākamajā sezonā!
Matīss Zēģele pēc mirkļa gūs savus 3. vārtus sezonā, panākot 3:4 spēlē pret Riga FC-2 (Foto: Harijs Toms)
