Iļja Korotkovs par sezonas pirmo pusi dublieru čempionātā

Miks Vilkaplāters
Ievietots 04.08.17.

Pēc sezonas pirmās puses dublieru čempionātā aprunājāmies FK Metta-2 un Latvijas U-18 izlases pussargu Iļju Korotkovu.

Virslīgas Dublieru čempionātā sezona jau ir tikusi pāri ekvatoram, un FK Metta-2 komanda jau ir paspējusi aizvadīt 14 no 24 paredzētajām spēlēm. Šobrīd dublieru komanda atrodas turnīra tabulas piektajā pozīcijā, taču 3.vietā esošā FK Ventspils-2 komanda ir tikai 4 punktu attālumā. Mettiešu kontā ir 3 uzvaras, 5 neizšķirti un 6 zaudējumi. Jāsaka gan, ka lielākoties zaudējumi piedzīvoti spēles galotnē vai ar vienu vārtu pārsvaru.

Pirms sezonas izšķirošajām spēlēm aprunājāmies ar FK Metta-2 pussargu Iļju Korotkovu. 2000.gadā dzimušais futbolists pagājušajā sezonā dublieru rindās aizvadīja 16 spēles, gūstot arī vienus vārtus, kamēr šosezon Iļja laukumā devies 8 spēlēs (pārējās izlaidis savainojumu dēļ) un izcēlies ar vienu vārtu guvumu.

Intervija ar Iļju Korotkovu:

Pagājušo sezonu dublieri noslēdza otrajā vietā, šogad rezultāta ziņā nedaudz pietrūkst – lielākoties punkti zaudēti spēles beigās vai piedzīvoti zaudējumi ar vieniem vārtiem. Kāpēc, Tavuprāt, tā? 

Manuprāt, tas tāpēc, ka spēlējam ar gados jaunāku sastāvu un spēlētāji nav tik ļoti pieredzējuši kā pāgājušajā sezonā. Tāpat ne vienmēr palīdz mūsu pieredzējušākie spēlētāji, kur jau spēlē Virslīgā, un uzskatu, ka tas ir tikai pieredzes trūkuma dēļ – kaut kur epizodiski izslēdzamies spēles beigās. Bet kopumā mēs spēlējam labi.

Dublieros spēlēji arī pagājušajā sezonā – varbūt pastāsti kāda ir tā atšķirība līmenī salīdzinājumā ar šo sezonu!

Manuprāt, čempionāta līmenis ir mainījies, un visas komandas ir daudz vienlīdzīgākas nekā pagājušogad. Ar katru pretinieku ir jāgatavojas īpaši, jo visas ir konkurētspējīgas komandas.

Jau minēji, ka ir diezgan jauns kolektīvs, lielākoties futbolistiem ir 16-17 gadi, kā skaties uz to kopumā? 

Uzskatu, ka tas ir ļoti labi, jo jaunajiem spēlētājiem ir dota iespēja spēlēt ar pieredzējušajiem spēlētājiem un šī ir ļoti laba pāreja no jauniešu uz pieaugušo futbolu, kā arī tas ir tāds labs ievads profesionālā futbola pasaulē.

Liela daļa dublieru, arī Tu spēlē arī Latvijas Jaunatnes čempionāta U-18 vecuma grupā, pastāsti kādas ir atšķirības starp jauniešu un dublieru čempionātu? 

Dublieru čempionātā ir daudz augstāks spēles temps, ātrākas darbības, kā arī savstarpējā komunikācija ir labākā līmenī. Bet, iespējams, U-18 čempionātā jaunie futbolisti vēlas sevi vairāk pierādīt, cīnās līdz galam katrā epizodē un vairāk cenšas atstrādāt. Dublieru čempionātā mēdz būt spēlētāji, kas tik ļoti necenšas, nekapā. Bet kopumā dublieros ir grūtāk spēlēt, jo tur ir arī fiziski spēcīgāki un pieredzējušāki spēlētāji un, kā jau minēju, viss notiek daudz ātrāk.

Pieminēji, ka dublieru komandai palīdz arī pieredzējušie spēlētāji [Rūdolfs Puķītis, Mārtiņš Milašēvičs, Jānis Kauss – aut.], cik liela nozīme un kāds atbalsts treniņos un spēlēs ir no viņu puses?

Protams, atbalsts no viņu puses ir liels, un viņi ļoti palīdz komandai, taču nevajag paļauties tikai uz to, ka Mārtiņš iesitīs vai Rūdolfs palīdzēs aizsardzībā un visu nokārtos. Katram ir jāspēlē uz visiem simts procentiem un nav jācer uz nevienu citu – jābūt pašam gatavam katrā epizodē un pašatdevei jābūt augstākajā līmenī.

Kā pats jūties šobrīd dublieru čempionātā salīdzinājumā ar pagājušo sezonu? 

Pagaidām grūti tā pateikt, jo šosezon nelielu savainojumu dēļ nesanāk spēlēt regulāri. Bet, protams, progress ir jūtams, esmu pielāgojies pieaugošo futbolam, profesionālajam līmenim, esmu pieradis pie daudzajām divcīņām un spēles ātruma. Jūtos arī pārliecinātāks nekā pagājušajā sezonā, un arī pieredze lēnām krājas.

Pagājušajā sezonā spēlēji regulāri, bet jau minēji, ka šosezon nedaudz traucē savainojumi. Kā ir šobrīd, vai esi pilnībā vesels un gatavs spēlēt?

Šobrīd jūtos pilnībā vesels, viss ir kārtībā – esmu uz visiem 100% gatavs palīdzēt komandai!

Lai gan visas spēles aizvadīt nav izdevies, kā vērtē savu līdzšinējo sniegumu šosezon? 

Viduvēji, jo iet kā pa kalniem – nav tādas stabilitātes. Brīžiem varu nospēlēt ļoti labi, bet brīžiem tas līmenis krītas un varu pieļaut elementāru kļūdu, un pie tā ir daudz jāstrādā, lai visu spēli, no pirmās līdz deviņdesmitajai minūtei, varētu nospēlēt vienā līmenī un ļoti labi, lai nav epizodiski kritumi spēles laikā.

Pārbaudes spēli jūnijā pret dublieriem aizvadīji jau Meistarkomandas sastāvā, guvi arī vārtus, taču oficiālās spēlēs pieteikumā nav izdevies iekļūt. Vai pats arī gaidi, ka tiksi izsaukts uz galveno komandu?

Esmu ļoti motivēts, bet pie tā ir daudz jāstrādā, kārtīgi jātrenējas, un jāparāda treneriem, ka tiešām esmu pelnījis izcīnīt to vietu pieteikumā! Katrā treniņā ir jāstrādā uz visiem simts, ļoti kvalitatīvi, ar augstu pašatdevi, lai nav tie kritumi, par kuriem jau teicu, lai nav snieguma svārstības. Un tā progresējot, es domāju, ka tas varētu notikt, taču šobrīd par to šaubos. Bet, protams, centīšos sevi pierādīt no labākās puses, esmu ļoti motivēts!

Lai gan, protams, svarīgāka ir spēlētāju individuālā attīstība, tomēr komanda vēlas arī uzvarēt un izcīnīt rezultātu. Kāds, Tavuprāt, ir mērķis dublieru komandai turpmākajai sezonai? 

Katram spēlētājam, protams, ir individuāli jāspēlē labā līmenī, ja tā būs, tad tas arī dos rezultātu visai komandai. Tā kā pirmais mērķis ir tas, lai katrs spēlētājs katru spēli aizvada maksimāli labi, un, ja katrs atdos maksimumu laukumā un parādīs savas labākās spējas, tad arī komandai laukumā spēle ies labāk. Un otrs – šobrīd es domāju, ka arī varam pacīnīties par medaļām. Pirmā un otrā vieta ir grūti aizsniedzama, taču trešo vietu, es domāju, ka mēs varam sasniegt, galvenais ir ticēt saviem spēkiem un cītīgi trenēties.